LOW

Oskars Veilands
Punkts zem i
09.06.2017.-16.06.2017.

Kā rūtiņas nokļūst uz rūtiņu papīra? Pat ja mēs zinām, kā tiek ražots rūtiņu papīrs, nevar noliegt citus iespējamos variantus, kādos rūtiņas nokļūst uz papīra. Iespējams, ka visa lapa tiek nodrukāta uzreiz ar vieglu mehānisku piespiedienu sekundes desmitdaļā. Bet varbūt no sākuma tiek nodrukātas horizontālās un pēc tam vertikālās līnijas. Vai katra līnija tiek drukāta atsevišķi – pa vienai. Un pastāv iespēja, ka katra rūtiņa ar matemātisku precizitāti ir atsevišķi nodrukāta. Bet var arī būt, ka tās ir dažādos izmēros un, viena otru krustojot, pārklājās, veidojot vienmērīgu rūtojumu. Taču var arī gadīties, ka rūtiņas uz lapas nodrukātas pa vienam punktam.

Līnija ir tikai punkts laikā, ceļā no vietas “A“ uz vietu “B“. Turpretī līnija laika un kustības apvienojumā veido plakni, bet plakne šajā procesā iegūst apjomīgu formu. Ja mēs no viena punkta nobīdēm laikā varam iegūt telpisku objektu, kapēc mēs no telpas nevarētu iegūt vienu punktu? Ieraugot formu, var iztēloties neparādīto darbību, kas kļūst imagināra. Jeb otrādāk – uztverot darbību, tiek nojausta forma.

Laiku var uztvert kā lineāru parādību, kas ietver sevī fizikālas transformācijas. Pozicionējot sevi pret laiktelpu, mūsu uztvere ir plakana, jo mēs redzam tikai daļu no tās, kā arī esam iesprostoti vienā laika posmā. Ja viss laiks būtu uztverams vienā mirklī, tad kustība un telpa veidotu vienotu formu.

Built with Berta.me